2012-03-22 21:22:38
Lapa: Sākums
Pāris filmiņas par PSRS un Krievijas polāro filatēliju.
Komentāri: 0
2012-03-20 13:47:57
Lapa: Sākums
Pēc ANO datiem, tagad katrs piecpadsmitais planētas iedzīvotājs tieši vai netieši izrāda interesi par filatēliju. Pētījumi, kuri tika veikti rietumeiropas sākumskolās, apstiprināja marku kolekcionēšanas labvēlīgo ietekmi uz bērniem. Skolnieki ir palikuši disciplinētāki un zinātkārāki, izrāda lielāku interesi par mācībām. Šī iemesla dēļ, dažās Vācijas mācību iestādēs, filatēlija jau ir ieviesta apmācību programmā. Tiesa, pagaidām tikai kā fakultatīvais kurss. Pēdējā laikā dažādu valstu ārsti un psihologi sāk interesēties par cilvēku interesi par filatēliju un marku ietekmi uz emocionālo un fizisko stāvokli. Dažas medicīnas iestādes jau ir gatavas pieņemt brīvprātīgos uz šīm, eksperimentālajām, izmeklēšanām.
Komentāri: 0
2012-03-13 14:18:51
Lapa: Latvijas Pasta jaunumi
Vienotās Eiropas sērijas pastmarkās Latvijas Pasts šogad attēlo Rīgas Operas nama interjera un eksterjera elementus.
Eiropas valstu vienotajā pastmarku sērijā Latvijas Pasts šogad izdod divas jaunas pastmarkas, kas attēlo vienu no zināmākajiem Rīgas un visas Latvijas kultūras objektiem - Operas namu. Eiropas sērijas pastmarku tēmai šogad dots nosaukums Apmeklējiet..., un Opera Latvijas kontekstā ir viens no starptautiski atpazīstamākajiem un apmeklētākajiem valsts mākslas simboliem. Jauno pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2012.gada 17.martā pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no plkst. 8.00 līdz 18.00
Eiropas sērijas jaunāko pastmarku autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, un to tirāža ir 100 000 eksemplāru katrai pastmarkai. Pastmarku nominālvērtība ir 0,55 Ls un 1,20 Ls: attiecīgi tās atbilst vienkāršas vēstules un ierakstītas vēstules nosūtīšanai Eiropas Savienības teritorijā.
Komentāri: 0
2012-03-06 22:20:33
Lapa: Sākums
Latvijas pasts pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada jūnijā deva rīkojumu par PSRS laikā izdotajām pastmarkām. Turpmāk maksāt par pasta pakalpojumiem varēja izmantojot tikai Latvijas pastmarkas.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Pasts jau bija izdevis vairākas sērijas savas pastmarkas 1991. gada 19. oktobrī sēriju "Latvijas Republikas valsts ģērbonis", kurā ietilpa 8 pastmarkas ar dažādiem nomināliem 5k, 10k, 15k, 20k, 40k, 50k, 100k un 200k.
1991. gada 28. decembrī tika izlaista sērija "Brīvības piemineklis", kurā ietilpa 6 pastmarkas ar nomināliem 10k, 15k, 20k, 30k. 50k un 100k.
Komentāri: 0
2012-03-03 20:52:49
Lapa: Sākums
Saldējuma kioski un gāzētā ūdens automāti nav vienīgais pagājušā gadsimta atribūts, kas izzudis no Rīgas ielām. Mainījies ir arī laikrakstu un tūkstoš citu kioskos nopērkamo lietu un sīkumu klāsts. Šodien pareģi var minēt, cik ilgi šajos kioskos vēl būs nopērkamas papīra avīzes, lai gan nav lielu šaubu, ka kioski tās pārdzīvos. Šoreiz runa būs par vienu no precēm, kuru tagad kioskos ar uguni nesameklēsi, kamēr vēl 80.gados tā bija gandrīz ikviena Rīgas kioska neiztrūkstoša sastāvdaļa - pastmarkas. Šodienas kioskos pastmarku atrast ir tikpat grūti, cik padomju laiku kioskos bija grūti atrast seksu.
Piekasīgāks lasītājs
Komentāri: 0
2012-03-01 11:31:25
Lapa: Latvijas Pasta jaunumi
Latvijas iedzīvotāju balsojumā par 2011.gada skaistāko pastmarku uzvar Strūves ģeodēziskajam lokam veltītais izdevums
Latvijas Pasta pirmoreiz organizētajā iepriekšējā gadā izdoto pastmarku konkursā Latvijas iedzīvotāji visatzinīgāk novērtējuši mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas veidoto pastmarku bloku, kas veltīts Apvienoto Nāciju organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam Strūves ģeodēziskajam lokam. Par šo pastmarku izdevumu nobalsoja 332 no kopumā 2685 balsotājiem, otrajā vietā atstājot mūsdienu arhitektūras sērijas pastmarku Ventspils Pārventas bibliotēka, bet trešajā - pastmarku, kas godina ebreju glābējus Johannu un Žani Lipkes.
Uzvarētājas pastmarku bloku, kurā attēlots Strūves ģeodēziskais loks, Latvijas Pasts izdeva 2011.gada maijā 70 000 eksemplāru tirāžā. Tas veltīts unikālam kultūras objektam - ģeodēziskam veidojumam, kas 2822 kilometru garumā stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, šķērsojot desmit valstu, tostarp Latvijas, teritoriju. Loka uzmērīšanas darbus 19.gs. sākumā īstenoja astronoms un ģeodēzists F.G.V.Strūve, un viņa izmantotā metode palīdzēja noteikt precīzu Zemes izmēru un formu. Strūves ģeodēziskā loka astronomisko novērojumu un ģeodēzisko novērojumu punkti Latvijā atrodas Jēkabpilī un Ziestu kalnā.Komentāri: 1