Lapa: Sākums
Irānas pasts 2020. gada 17. martā, pateicībā medicīnas personālam, izdeva ārstiem veltītu pastmarku ar uzrakstu “National Heroes”, kas ir piemērs tam, cik svarīgi ir atbalstīt tos, kuri pandēmijas laikā iesaistās īpašā cīņā par cilvēku dzīvībām.
Lapa: Sākums
Viens no slavenākajiem marku falsifikatoriem, bija Fransuā Furnjē. 1899. gadā viņš Ženēvā nodibināja nelielu marku tirdzniecības uzņēmumu. Tomēr, bizness nesniedza vērā ņemamus ienākumus, un Furnjē kļuva par uzņēmuma Mercier kompanjonu. Uzņēmums uz pasūtījuma izgatavoja drukātas kopijas no jebkura iespiesta oriģināla, un kopš 1903. gada Furnjē kļuva par šī uzņēmuma īpašnieku un sāk ražot veco Vācijas un veco Itālijas valstu, kā arī angļu un vācu koloniju retu marku kopijas, Austrijas, Šveices, Ķīnas un citu valstu kopijas bija tik nevainojamas, ka pilnībā sakrita ne tikai zīmējumi, bet arī drukāšanas, papīra, zobiņu, utt. veidi. Furnjē ražojumi bija augstas kvalitātes, un tos bija ārkārtīgi grūti atšķirt no oriģināliem.
Lapa: Sākums
Sākot no 1857. gada, visi pasta sūtījumi Krievijā tiek marķēti ar īpašām zīmēm, kurās ir valsts ģērboņa attēls. Vairākas desmitgades šīs markas tika drukātas pēc vienota standarta, praktiski bez izmaiņām. Bet, kopš 1920. gada, līdz ar PSRS izveidošanos, bija kļuvis par ieradumu izdot jaunas markas noteiktiem politiskiem vai sabiedriskiem notikumiem. Dārgākās no tām mūsu laikā ir ieguvušas kolekcionējama materiāla statusu.
Pat to vienkāršākās fotogrāfijas kļuva par filatēlistu izpētes objektiem, un oriģinālu cenas dažreiz sasniedz simtiem tūkstošus dolāru.
Lapa: Sākums
- 1964. gada 31. jūlijā, Tokijas XVIII olimpisko spēļu piemiņai par godu, izlaistā PSRS pasta bloka filatēlijas nosaukums.
Pirmais PSRS numurētais bloks.
Lapa: Sākums
Filatēlija vairākkārt ir palīdzējusi noziedznieku meklējumos. Šie gadījumi ir plaši aprakstīti laikrakstos, žurnālos un grāmatās. Tomēr, ir grūti iedomāties skaļāku lietu nekā šo - atklājot vienu no lielākajiem nacistiskās Vācijas noziedziniekiem.
Lapa: Sākums
Filatēlijā, sakarā ar Amerikas atklāšanu, notika ļoti daudz incidentu. 1925. gada maijā tika izdotas divas pastmarkas, atzīmējot simto gadadienu kopš pirmo Norvēģijas kolonistu ierašanās Amerikā. Pirmajā, divu centu vērtajā markā, tika attēlots kuģis, kas 1725. gadā nogādāja kolonistus, bet uz otrās markas ar 5 centu nominālu, - seno vikingu kuģis ar viļņotu zvaigžņaini-svītrainu ASV karogu. Tomēr, visvairāk no kļūdām cieta oficiālais Amerikas atklājējs Kristofers Kolumbs.
