Brīvības piemineklis filatēlijā

Pirmā ideja celt pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai radās toreizējam Latvijas premjerministram Zigfrīdam Anna Meirovicam 1920.gadu sākumā. Viņš uzdeva izstrādāt neteikumus konkursam par ''piemiņas staba'' celtniecību.

Bija vairākkārtēji konkursi, kuros piedalījās tēlnieki: Burkards Dzenis, Emīls Melderis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, kā arī arhitekti Eižens Laube un Ernests Štālbergs. Tomēr konkursus vajadzēja rīkot arī 1923. gadā, tad arī pirmo reizi parādījās nosaukums ''Brīvības piemineklis''.

1925. gadā tika izsludināts slēgts konkurss, bet pēdējais notika 1929.gadā. No 32 iesniegtajiem darbiem par labāko atzina K.Zāles projektu ''Mirdzi kā Zvaigzne''.

Ar arhitekta Ernesta Štālberga labojumiem projektā pieminekli sāka celt 1931.gada 18.novembrī. Brīvības tēlu izkala Zviedrijā, Stokholmā, zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena darbnīcā. Pieminekļa zvaigznes izkala Arnolds Naika un Jānis Zibens. Pieminekļa celtniecību veica par saziedotiem līdzekļiem.

1935.gada 18.novembrī pieminekli atklāja toreizējais valsts prezidents Alberts Kviesis.

Okupācijas laikā vairakkārt tika izskanējuši izteikumi par to, ka piemineklis nojaucams. Pastāv uzskats, ka pieminekli izglābusi Kārļa Zāles bijusī skolniece tēlniece Vera Muhina, kura esot kategoriski bijusi pret pieminekļa nojaukšanu, tādēļ, ka piemineklis uzskatāms par māksliniecisku vērtību, un tā nojaukšana izraisītu lielu sašutumu un spriedzi sabiedrībā, aizskarot latviešu tautas svētākās jūtas.

Kaut arī Padomju Latvijas laikos Brīvības pieminekli nenojauca, tā nozīmi sāka interpretēt atbilstoši Padomju propagandai -, trīs zvaigznes turot Māte Krievija un tās simbolizējot trīs Baltijas Padomju republikas - Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Lietuvas PSR, savukārt pats piemineklis esot celts pēc Otrā pasaules kara kā tautas pateicība PSRS vadonim Josifam Staļinam par atbrīvošanu

Personīgi atceros atmodas laikā ''Helsinki 86'' rīkoto akciju 1987.gada 14.jūnijā, kur pulcējās ap 5000 cilvēku, lai noliktu ziedus pie pieminekļa. Toreiz tas skaitījās nelegāli un pretvalstiski, un tādai akcijai vajadzēja lielu drosmi.

Pēc neatkarības atgūšanas par tautas saziedotiem līdzekļiem atkal tika uzsākta pieminekļa restaurācija, jo okupācijas laikā nekas daudz netika darīts, tikai 1962.gadā un 1981.gadā. Piemineklim bija daudz bojājumu.

Laika posmā no 1998.gada līdz 2001.gadam restaurācija tika pabeigta, un tā atklāšana notika 2001. gada 24.jūlijā. Tomēr toreiz zvaigznes nebija kvalitatīvi apzeltītas un tās nācās vēlreiz 2006.gadā atjaunot.

1992.gada 11.novembrī otro reizi tika atjaunota goda sardze, ko nodrošināja Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona goda sardzes rota.

Brīvības piemineklis ir 42 metrus augsts, veidots no pelēkā un sarkanā granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara.

Aploksne A3
Aploksne A3

Aploksne A3 ''Brīvības piemineklis'' izlaista sakarā ar neatkarības deklarācijas pasludināšanas pirmo gadadienu 1991.gada 4.maijā. Tās nomināls bija 15.kapeikas., tirāža 1 000 000 eks., mākslinieks -Silvija Dišlere.

1991. gada 4. maijā aploksne tika zīmogota ar pirmās dienas zīmogu (PDZ-3) Rīgas 50. pasta nodaļā. Apzīmogoto aplokšņu skaits nav zināms. Daži kolekcionāri šo zīmogu ir likuši arī uz cita veida aploksnēm.

Piezīme: Aploksnei A3 ir sastopams pēc spiedums I. Tās nomināls 15 kap. Tirāža nav zināma. Pēc spiedumu I var atšķirt pēc aploksnes aizveres trīsstūra veida malas. Pamatiespiedumam aizveres gals ir noapaļots, un tā ir no plānāka papīra.

Aploksne A4 Vaidelots

Šajā aploksnes iespiestajā pastmarkā attēlots Brīvības pieminekļa fragments labajā pusē, Kārļa Zāles veidotais tēls ''Vaidelots''. Grupa ''Vaidelotis'', kuru arī sauc par ''Vaideloti ar jaunekli''. Vaidelotis ir Andreja Pumpura tēls no viņa eposa ''Lāčplēsis''. K.Zāle ļoti labi ir izvēlējies abus šos tēlus piemineklim

Aploksne A4

Aploksne A4 ''Vaidelots'' izlaista sakarā ar neatkarības pasludināšanas pirmo gadadienu 1991.gada 4.maijā. Tās nomināls 15.kapeikas. Tirāža 130 000 eksemplāri. Mākslinieks Aivars Plotka. Krāsas- sarkani rozā, zelta.
Aploksne A4 1991.gada 4.maijā tika zīmogota ar Pirmās dienas zīmogu (PDZ-3) Rīgas 50. pasta nodaļā. Apzīmogoto aplokšņu skaits nav zināms. Aploksnes aizmugurē sarkanā toni rakstīts: "derīga korespondences nosūtīšanai Latvijā, kā arī uz Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Igauniju, Kazahiju, Kirgīziju, Krieviju, Lietuvu, Moldovu, Tadžikiju un Ukrainu."

Piezīme:Aploksnei A4 ir sastopams pēcspiedums II, tās nomināls 15 kapeikas. Tirāža nav zināma. Pēciespedumu var atšķirt, pirmkārt, uz aploksnes aizveres nav uzraksta, otrkārt, aizveres stūrītis pamatspiedumam ir noapaļots, bet pēciespiedumam II tam ir trijstūra forma.

Īpaši jāatzīmē, ka aploksnes A4 pēciespiedums II iespiests uz dažādiem papīriem: fluorescenta un normāla papīra.

Aploksne A5 Lāčplēsis

Šajā aploksnē ir iespiesta pastmarka, uz kuras atēlots Brīvības pieminekļa kreisās puses fragments. Kreisajā pusē ''Lāčplēsis'', kuru arī veidojis tēlnieks Kārlis Zāle, un arī ņemts no Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis''.

Abiem A.Pumpura literārajiem tēliem - Lāčplēsim un Vaidelotim - Brīvības piemineklī ir ierādīta vienādi nozīmīga vieta, it kā viens otram pretī, tikai pieminekļa pretējās pusēs, tie liek sasaukties laikmetiem Baltijas zemē. Zāle piesauc šos senos, teiksmainos laikus, kad tautas gudrības simbols, miera, draudzības sludinātājs, tautas ētisko vērtību sargātājs Vaidelotis dāvina tautai tās varenības un spēka iemiesojumu - Lāčplēsi.

Aploksne A5

Aploksne A5 ''Lāčplēsis'' izlaista sakarā ar neatkarības pasludināšanas pirmo gadadienu 1991.gada 4.maijā. Tās nomināls 15 kapeikas. Tirāža 130 000 eksemplāri, mākslinieks Aivars plotka. Krāsas- sarkani rozā, zelta.
Aploksne A5 1991.gada 4.maijā tika zīmogota ar Pirmās dienas zīmogu (PDZ-3) Rīgas 50 pasta nodaļā. Apzīmogoto aplokšņu skaits nav zināms. Aploksnes aizmugurē sarkanā tonī rakstīts: "derīga korespondences nosūtīšanai Latvijā, kā arī uz Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Igauniju, Kazahiju, Kirgīziju, Krieviju, Lietuvu, Moldovu, Tadžikiju un Ukrainu."

Piezīme: Aploksnei A5 ir pēcspiedums I un vēl arī pēcspiedums II. To nomināls ir 15 kapeikas. Tirāža nav zināma. Pēcspiedumu I un II var atšķirt, pirmkārt, uz aploksnes aizveres nav uzraksta, otrkārt, pamatiespiedumam aizveres stūrītis ir noapaļots, bet pēcspiedumiem I un II tam ir trijstūra forma.
Vēl jātzīmē ka, aploksnes pēciespiedums II iespiests uz dažādiem papīriem: fluorescenta un normāla papīra.

Aploksne A5 AVIO

Šajā aploksnē iespiestajā pastamrkā ir attēlots Valsts mazais ģērbonis. Aploksnes izpildījums ''AVIO''. Heraldika kā īpaša simboliku forma radās feodālās iekārtas attīstības gaitā Rietumeiropā, kad bija izveidojusies aristokrātijas pēctecības sistēma. Pastāv uzskats, ka ģērboņi parādījās 10.gs. Precīzi to noteikt faktiski nav iespējams. Pirmie ģērboņi zīmogotos dokumentos parādās 11.gs.

Pastāv dažādi ģērboņi, - arodu (profesiju), baznīcu, valsts. Ļoti senos laikos pastāvēja tā saucamie ģērboņa prototipi, tie piederēja vēsturiskām personām un tie bija novietoti uz viņu ieročiem, vairogiem vai citām personīgām mantām.
Latvijā pastāv: Valsts mazais ģērbonis, Valsts lielais ģērbonis, dažādu pilsētu ģērboņi, Latvijas ģērboņi, turpmāk būs filatēlijā ļoti daudz un dažādi, jo pirmā pastmarku sērija, ko Latvija izdeva pēc neatkarības atgūšanas būs ar nosaukumu ''Latvijas Republikas valsts ģērbonis'', tad arī par mūsu valsts ģērboni apskatīsim sīkāk.

Aploksne A6

Aploksne A6 ''Valsts mazais ģērbonis'' izlaista sakarā ar neatkarības pasludināšanas pirmo gadadienu 1991.gada 4.maijā. Aploksnes izpildījums AVIO. Tās nomināls 50 kapeikas. Tirāža 130 000 eksemplāri. Mākslinieks Gunārs Kirke. Krāsas - sarkani lillā.
Aploksne A6 1991.gada 4.maijā tika zīmogota ar Pirmās dienas zīmogu (PDZ-3) Rīgas 50. pasta nodaļā. Apzīmogoto aploksņu skaits nav zināms. Aploksnes aizmugurē ar sarkanu rakstīts: "Derīga korespondences nosūtīšanai uz Dāniju."

Piezīme: Aploksnei A6 ''AVIO'' ir pēcspiedums II. Tās nomināls ir 50 kapeikas. Tirāža nav zināma. Pēcspiedumu var atšķirt, ka tās aizmugurē nav uzraksta un aizveres stūrītis nav noapaļots, kā pirmspiedumam.
Vēl jātzīmē, ka aploksnes A6 pēciespiedums II iespiests uz dažādiem papīriem: fluorescenta un normāla papīra.

Rakstā tika izmantotas ziņas no grāmatas: Vaidelotis Apsītis ''Brīvības piemineklis'' un interneta lapas heraldica.imago.lv saturs.

© Sakts Cēsinieks. www.bildespardzivi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

(Required)

Saits griežas uz WordPress   Premium Style Theme by www.gopiplus.com