Filatēlijas vēstures sākums

Pirmo reizi vārdu "kolekcija", pirms vairāk kā 2000 gadiem, pielietoja Cicerons. Tas nozīmēja "atškirīgo daļu savākšana vienā veselā".

Ēģiptes faraona Cezora - Amenoptisa, kurš dzīvoja aptuveni 2575 gadā pirms mūsu ēras, kapeņu izrakumu laikā tika atrasts trauks ar papirusiem, uz kuriem bija zīmogu paliekas. Zīmogi bija taisīti ar zilo un sarkano krāsu un tie liecināja par to, ka papirusi ar sūtījumiem ir izgājuši faraona "pastu". Katra "vestule" tika ieslēgta vara cilindrā ar hermētisku vāku. Arheologi pavisam atklāja 186 šādas paliekas. Ticami, ka šis faraons arī bija viens no pirmajiem kolekcionāriem, jo viņa kapenēs "kolekcija" atradās blakām ar vērtīgiem dārgumiem. Kopš 1919. gada šī kolekcija tiek glabāta britu muzejā, Londonā. Pastmarku kolekcionēšana sākās gandrīz vienlaicīgi ar to parādīšanos. Ja jau vēl tagad joprojām virmo diskusijas par pastmarkas "tēvu" , tad noskaidrot paša pirmā filatēlista vārdu ir absolūti neiespējami. Lai gan, tas jau nemaz nav tik svarīgi.

Pirmsākumos, pievēršanos pastmarku kolekcionēšai sauca par "termofīliju" vai "tembroloģiju" (no franču vārda "tembr" - pastmarka), bet nedaudz vēlāk, vispār par "markumāniju". 1864. gada novembrī, franču ikmēneša žurnālā "Pastmarku kolekcionārs" parādījās pazīstamā kolekcionāra Žorža Erpēna raksts, kurš apgalvoja, ka termins "markumānija" neatspoguļo lietas būtību, un piedāvāja jaunu terminu - "filatēlija". Ar šo terminu viņš domāja interesi visa, kas attiecas uz pastmarkām - marku, aplokšņu, zīmogu, pasta dokumentu, izzināšanā.

Paši pirmie kolekcionāri markas nevis pirka, bet noņēma tās no aploksnēm, bet šāda idille turpinājās diezgan neilgi. Arvien vairāk valstis sāka izlaist savas markas, izlaisto marku skaits turpināja pieaugt, palielinājās filatēlistu pieprasījums, un protams, ka sāka rasties filatēlistu tirdzniecības firmas, rodas filatēlijas žurnāli un rodas marku falsificētāji.

Lai sajustu filatēlijas attīstības tempus, vajag uzmanīgi ieskatīties skaitļos, kuri raksturo izlaisto pastmarku palielināšanās skaitu un kolekcionāru palielināšanās skaitu. Ļoti bieži filatēlistam jautā: "Cik jums ir marku?". It kā savākto marku daudzums varētu kaut ko izteikt.

No dažādiem filatēlijas avotiem visā pasaulē, no 1840 - 1850 gadam ir izlaistas tikai 44 markas, 11 pasaules valstīs. Tas ir aptuveni 1 marka kvartālā...
Tagad var saprast pirmos kolekcionārus, kuri veiksmīgi vāca "visu pasauli". Paskatīsimies uz marku izlaišanu tālāk. Viens no pirmajiem katalogiem, izdots 1861. gadā, pārskaitīja 1080 markas. XIX gadsimta beigās bija izlaistas jau vairāk nekā 15 tūkstoši markas.
Diezgan daudz, taču vēl varēja sakrāt "visu pasauli". Tieši to arī darīja daudzi bagāti filatēlisti. Jāpiezīmē, ka līdz 1871. gadam, kad Perū iznāca pirmā piemiņas (komemoratīvā) marka, kura tika veltīta Lima - Kallao dzelzceļa līnijas atklāšanas 20 gadadienai, marku sižets bija visnotaļ prasts. Uz pastmarkas attēloja valsts galvu, parastu nomināla skaitli, un alegorisku zīmējumu. Piemiņas marka asi izmainīja situāciju. Tā kā jubilejas pasaulē ir daudz, tad arī marku skaits sāka krasi pieaugt. Piemiņas markas bija ievērojamāki pievilcīgākas par tradicionālajām pastmarkām, tādēļ filatēlistu rindas arī sāka ātri pieaugt. Rezultātā parādījās "sniega komas" efekts. 1921. gadā jau bija izlaistas vairāk nekā 50 tūkstošu pastmarku, 1940. gadā vairāk nekā 80 tūkstošu, 1970. gadā vairāk nekā 200 tūkstošu, bet tagad jau ir vairāk nekā 400 tūkstošu. Piekam, pastmarku gada tempa pieaugums sastāda vairāk nekā 10 tūkstošus...

© trini.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

(Required)

Saits griežas uz WordPress   Premium Style Theme by www.gopiplus.com