Rihards Zariņš (1869 - 1939)

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (1869. gada 27. jūnijs — 1939. gada 21. aprīlis) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vilhelmu Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis LR vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, pirmās padomju pastmarkas autors.

Biogrāfija

Dzimis 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta Ķieģeļu muižas pārvaldnieka Hermaņa Zariņa ģimenē. Tālākos bērnības gadus pavadīja Līgatnē, kur tēvs kļuva par vadošu darbinieku papīrfabrikā, un Latgalē, kur tēvs bija Vīmaņu (Feimaņu) muižas pārvaldnieks. Ģimenē runāja vācu valodā.

Mācījās Kurzemes guberņas muižniecības skolā Grīvas miestā (mūsdienās Raiņa Daugavpils 6. vidusskola). Pateicoties skolas pārzinim, iepazinies ar Daugavpils arhitektu un mākslas vēsturnieku V. Neimani, kas jaunietim sniedza pirmās stundas mākslas teorijā un zīmēšanā. 1887. gadā Zariņš pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur apmetās pie mātes brāļiem. Uzsāka mācības Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā, kur uzņēma visus, bet 1888. gadā izturēja iestājpārbaudījumus un iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Skolu absolvēja 1895. gadā ar ārzemju mācību ceļojuma stipendiju.

Iesaistījās arī pulciņā "Rūķis", pēc tam studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē (1895 - 1899). Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899 - 1919, bija mākslinieks un tehniskais vadītājs), pēc tam devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku (1919 - 1933), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāju (no 1921).

Radošā darbība

Pēc latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas aicinājuma R. Zariņa zīmētā pastkarte "Tēvuzemei grūti laiki" (1916).

Zariņš ir "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos (1924 - 1931), kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (1908 - 1911) (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.

Zariņš veidojis ekslibrus - 75 ekslibri Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai - zviedru dziedātājai Evai Sundblatei (1897). Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.

Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.

Nozīmīgākie darbi

1899. gadā atgriezās Pēterburgā un sāka strādāt Krievijas Valstspapīru spiestuvē (Экспедиция заготовления государственных бумаг), sākotnēji kā galvenā tehniķa vecākais palīgs, bet 1906. gadā R. Zariņš neoficiāli kļuva par mākslinieciskās gravēšanas nodaļas (darbnīcas) galveno tehniķi. 1909. gadā tika emitētas R. Zariņa zīmētās 5, 10 un 25 rubļu kredīta biļetes. 1910. gadā emitētās 100 rubļu naudaszīmes un 1912. gadā emitētās 500 rubļu kredīta biļetes aversu, ko tautā sauca par katjeņkām un petjeņkām, arī zīmējis R. Zariņš. Tās ir grafiski izcilākās Krievijas banknotes, kas pasaulē tiek uzskatītas par nepārspējamiem radošuma šedevriem.

1913. gads bija Romanovu (Романовы) dinastijas 300 gadu jubilejas gads. Ekspedīcija sagatavoja 12 pastmarku sēriju ar visu Romanovu dinastijas pārstāvju attēliem. R. Zariņa rokai pieder 2, 3, 10, 20 kapeiku un 5 rubļu zīmētā pastmarka. Vadījis grafikas klasi spiestuves vakara kursos.

Pirmā pasaules kara laikā mākslinieks turpināja strādāt Ekspedīcijā par mākslinieciskās un grafikas daļas galveno tehniķi, piedzīvojot gan Pagaidu valdības nodibināšanos, gan lielinieku apvērsumu.

Pirmā pasaules kara sākumā R. Zariņš izstrādāja pastmarku sēriju "Karavīru un viņa ģimeņu labā”, kuras marku “Svētais Georgs – uzvarētājs” Krievijas filatēlisti joprojām uzskata par labāko Krievijas marku.

1917. gadā Pagaidu, t. s. Kerenska, valdība emitēja 250 un 1000 (Domes) rubļu kredīta biļetes, kā arī 20 un 40 rubļu (kerenkas) loksnes. R. Zariņš uzvarēja arī Pagaidu valdības izsludinātajā pastmarku konkursā, bet viņa zīmēto pastmarku nepaspēja izdot, un tā kļuva par pirmo padomju pastmarku “Roka ar zobenu pārcērt važas”.

R. Zariņš paspēja uzzīmēt 15, 30 un 60 rubļu nomināla jaunās padomju varas norēķinu zīmes (sovznakus), kurus bija paredzēt emitēt saskaņā ar 21.10.1919. dekrētu.

Pēterburgas posmā R. Zariņš darbojās arī kā mākslinieks-grafiķis. No 1906. līdz 1914. gadam tapa grafikas cikls “Ko Latvijas meži šalc”. Ofortu cikla iecere bija monumentāla – trīsdesmit lapas par latviešu vēstures un teiksmu motīviem, bet realizētas ir tikai sešas – “Labāk Gaujas atvarā”, “Raganas būda”, “Kurbads un deviņgalvainais velns”, “Nemierīgi laiki”, “Kurbads un sumpurnis” un “Pērkons brauc”.

Visos laikos R. Zariņu interesējusi etnogrāfija un ornaments. Imperatora Aleksandra III Krievijas muzeja (mūsdienās Krievijas Etnogrāfijas muzejs, Российский Этнографический музей, РЭМ) aicināts, viņš devās divās ekspedīcijās pa Latviju – 1909. gadā uz Vidzemi un 1911. gadā uz Kurzemi. Ekspedīcijās savāktie materiāli joprojām glabājas Krievijas Etnogrāfijas muzejā Sanktpēterburgā.

08.09.1919., pavadījis spiestuvē 20 gadus un astoņas dienas, R. Zariņš uzsāka grūto un sarežģīto ceļu uz Latviju un 1. novembrī ieradās Rīgā. Atgriežoties Latvijā, dzīvi vajadzēja sākt no sākuma. Viss vērtīgais bija palicis Petrogradā, arī ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc” vara grebuma plates. Rīgā R. Zariņš izveidoja Latvijas Valstspapīru spiestuvi un bija tās pārvaldnieks no 10.11.1919. līdz 29.10.1933. R. Zariņš izstrādājis metus šādām Latvijas Republikas papīra naudaszīmēm: 5, 10, 25 kapeiku, 500 rubļu (1920), 10 latu pagaidu (1922) un 100 latu bankas zīmei (1923), 10 latu (1925), 5 latu (1926), 10 latu (1933. un 1934. gads), 20 latu (1935. un 1936. gads) valsts kases zīmei.