Pastmarku kari
2020-01-21 13:45:47
Birkas: pastmarkas, interesanti, tulkojums
Lapa: Sākums
Pastmarka atspoguļo sociālo sistēmu un pasaules uzskatu, kas valda tās izdevējvalstī. Turklāt, dažreiz pastmarka ar tās noformējumu un uzrakstiem tieši iejaucas starptautisko attiecību jomā un rada diplomātiskas komplikācijas.
Pirmā šāda veida marka parādījās 1900. gadā Nikaragvā. Uz tās - pavisam nekaitīgs Motombo vulkāna attēls, kurš tomēr nospēlēja svarīgu lomu politiskajā cīņā, kura izraisījās amerikāņu kongresā. Atlantijas un Klusā okeāna kanāla projekta debašu laikā, kongresa deputāti sadalījās divās nometnēs. Viena nometne aizstāvēja variantu, kurā kanāla trase iet cauri Nikaragvai, savukārt otra - lai kanālu veidotu caur Panamas šaurumu.
Izšķirošās sēdes laikā, deputāts, kurš bija īpaši ieinteresēts Panamas varianta pieņemšanā, izvirzīja negaidītu argumentu - “Nikaragvā ir vulkāni un tie padara trasi īpaši bīstamu”. Kā pierādījumu saviem vārdiem, viņš parādīja Nikaragvas pastmarku ar Motombo vulkāna attēlu.
Kongress ar nospiedošu balsu pārsvaru nolēma buvēt kanālu caur Panamas šaurumu!
Apmēram tajā pat laikā sākās pirmais "pastmarku karš". Venecuēlas valdība savdabīgi reaģēja uz robežas ar Britu Gviānas Lielbritānijas koloniju. 1896. gadā tā izdeva pastmarku uz kuras bija attēlota ģeogrāfiskā karte, kurā visa Gvinejas rietumu daļa izskatījās kā Venecuēlas teritorija. Briti bija sašutuši, un Venecuēlai bija jāatvainojas par "kļūdu zīmējumā". Tomēr lieta tika iekustināta. Sākās sarunas, kuru laikā Venecuēlai izdevās panākt savu tiesību atzīšanu lielākajā daļā strīdīgās teritorijas.
1900. gadā Dominikānas Republika mēģināja izmantot pastmarku, lai “pievienotu” daļu Haiti teritorijas. Pagāja laiks, kurā saglabājās pilnīgs klusums, bet pēc tam sarunas tomēr sākās. Vēlākās Haiti (1928) un Dominikānas Republikas (1929) izdotās markas skaidri parāda to rezultātus. Karš 1879.-1883. gados starp Čīli, Peru un Bolīviju bija arī “filatēlijas sekas”. Noslēdzot mieru, Bolīvija zaudēja savas piekrastes provinces, kas ir svarīgas tranzītam ar Kluso okeānu. Tāpēc uz vienas no republikas 100. gadadienai (1925) veltītās sērijas jubilejas markām tika iespiests sauklis “Uz jūru”. Tiesa, tas neradīja izmaiņas lēmumos, kas bija pieņemti pirms 40 gadiem. 1884. gada miera līgumā Peru tika uzlikts pienākums daļu savas teritorijas pārcelt uz Čīli, un Tacna provinces nodošana Arikas pilsētai būtu jāveic pēc referenduma, kurā arī bija jālemj par šo teritoriju valstisko piederību.
Čīle šīs teritorijas okupēja bez referenduma. 1925. gadā uz vienas no Peru zīmogiem tika uzdrukāts “Plebiscito”, kas atgādināja par pilnīgu netaisnību. Drīz Taknas provinces ziemeļu daļa tika atgriezta Peru.
1933. gadā sākās “pastmarku karš” starp Argentīnu un Angliju, kas turpinās līdz pat mūsdienām. Tam ir sena vēsture. Jau 1883. gadā Anglija ieņēma Folklenda salas, kuras piederēja Argentīnai. Argentīna nekad nav atzinusi šo faktu, un, kad 1933. gadā iznāca angļu pastmarku jubilejas izlaidums veltīts Folklandas salai, Argentīnas pasts tām pasludināja “karu”. Visa pasta sūtījumi uz Argentīnu, uz kuriem bija šīs markas, tika uzskatīti par neapmaksātiem. Nedaudz vēlāk, 1936. gadā, Argentīna izdeva pastmarku ar Dienvidamerikas karti. Folklenda salas, tāpat kā pati Argentīna, uz tās tika krāsotas vienā krāsā. Anglija protestēja un pieprasīja pastmarkas izņemšanu no apgrozības. Jauna pastmarka iznāca 1937. gada 1. februārī, bet Folklenda salas atkal tajās bija atzīmētas kā Argentīnas daļa!
Gran Chaco reģions, kas atrodas Dienvidamerikas centrā, jau sen ir kalpojis par “strīdus ābolu” starp Paragvaju un Bolīviju. No sākuma konfliktēja markas. 1928. gada beigās Bolīvija izdeva marku, kurā bija attēlota karte, uz kuras Gran Chaco sauca par “Bolivian Chaco”. Faktiski šī marka bija “pieklājīgs iebildums” pret līdzīgu 1927. gadā izdotu Paragvajas marku, uz kuras bija Argentīnas Gran-Marka ar visu Dienvidamerikas valstu robežām (1936).
Blakām atrodas tāda pati marka bez robežām, bet ar Folklandes salām uzrādītām kā Argentīnas īpašums (1937). Čako tika “sadalīta” Paragvajas labā. Pretrunīgi vērtētā marka parādījās jaunā Bolīvijas pastmarku sērijā (1930). 1932. gada 25. augustā Paragvaja izdeva marku ar izšķirošo uzrakstu: “Paragvajas ziemeļu Chaco. Tas bija, ir un būs ”(lasīt: Paragvajas). Drīz starp Paragvaju un Bolīviju sākās ne vien pastmarku karš, bet gan īsts karš, kura rezultātā apmēram trīs ceturtdaļas no strīdīgās teritorijas pārgāja uz Paragvaju.
“Marku karš”, kā parasti, izrādījās tikai propaganda lai sagatavotos reālam karam, ko palaida konkurējošie Amerikas un Lielbritānijas naftas monopoli. Vēloties izmantot Gran Chaco naftas resursus, britu kompānijas 1932. – 1935. gadu karā atklāti atbalstīja Paragvaju, savukārt, viņu konkurents, amerikāņu uzņēmums Standard Oil, tikpat atklāti palīdzēja Bolīvijai.
Ģeogrāfiskās kartes uz pastmarkām ir patiesi neveiksmīgs stāsts. Ar tām vienmēr gadās neparedzēti gadījumi. Piemēram, 1961. gada 3. aprīlī Itālijā parādījās īpaša marku sērija par godu prezidenta Gronchi valsts vizītei Peru. Peru vēstnieks Romā nekavējoties izteica protestu pret marku ar nominālvērtību 205 liras: uz tā Amazones baseina Peru reģioni nebija noteikti kā Peru teritorija! Pastmarka tika nekavējoties izņemta no apgrozības un aizstāta ar citu, ar labotu dizainu un mainītu krāsu. Bieži vien zīmējumi uz markām tiek izmantoti, lai dokumentētu ārpolitikas prasības. Plaši pazīstamas ir Īrijas standarta pastmarkas, uz kurām Īrija ir attēlota kā viens vesels. Tādā veidā katru dienu tiek atgādināts, ka Īrija neatteicās no prasībām pret savas teritorijas ziemeļu daļu, kuru sagrāba Anglija.
