Nacionālā mantojuma suvenīrmonētas

Suvenīrmonētas ir monētas formā veidota piemiņas lieta par kādu notikumu, kāda vēsturiska vai dabas objekta apmeklējumu, uzņēmumu vai cilvēku. Ir kolekcionāri, kas īpaši krāj šādas monētas, tomēr liela daļa numismātu šādu monētu kolekcionēšanu uzskata par sevis necienīgu nodarbi. Tas tāpēc, ka suvenīrmonētas, atšķirībā no piemiņas un jubilejas monētām, nav nauda, bet drīzāk miniatūra piemiņas medaļa. Tomēr ir kāds suvenīrmonētu projekts, kas guvis atsaucību visā Eiropā un arī ārpus tās robežām, tāpēc varētu būt interesants arī Latvijā, jo popularizē valstu un tautu tradicionālo kultūras mantojumu. Tā ir suvenīrmonētu sērija „Heritage” jeb Nacionālā mantojuma piemiņas suvenīrmonētas.


Katrai valstij un nācijai ir kādas unikālas vērtības: pilis, cietokšņi, baznīcas, katedrāles, muižas, vēstures pieminekļi, muzeji, dārzi un parki, dabas rezervāti un dzīvnieki, valsts un pilsētu svētki - viss, kas ir apskates vērts kā pašmāju, tā ārvalstu tūristiem. Vairākums no tiem vēlas paņemt līdzi kādu piemiņu no apmeklējuma, kaut ko, kas atgādinātu par interesanto un patīkami pavadīto dienu. Nacionālā mantojuma projekts piedāvā apmeklētājiem šo iespēju - iegūt paliekošas atmiņas, kas izteiktas monētas formā. Tā kā monētu iespējams iegūt tikai apmeklējot interesējošo objektu vai notikumu, tas paaugstina tās vērtību, piešķirot monētai simbolisku saikni ar vietu, kas uz tās attēlota.

Nacionālā mantojuma monēta ir suvenīrs, būtībā klienta izstrādāts mākslas darbs, bet reizē arī kolekcionāru vidū starptautiski atzīts kolekcijas priekšmets. Nacionālo monētu projektu izveidojusi beļģu kompānija Mauquoy Token Company, kas darbojas kopš 1875.gada. Projekts jau darbojas 25 Eiropas valstīs, kā arī Meksikā, Dienvidāfrikā, Kenijā, Tunisijā un Izraēlā. Pašlaik izlaisto monētu skaits ir 632 (2009. gada decenbris), bet variāciju skaits - 963. Katras valsts izlaisto monētu attēls un informācija par to tiek iekļauti Eiropas nacionālā mantojuma monētu kolekcijas mājas lapā www.nationaltokens.com.

Latvijā Nacionālā mantojuma monētu kolekcijas izveidi uzņēmusies SIA „Publisko & Privāto Partnerattiecību Pārvalde”, kuras mērķis ir iemūžināt suvenīrmonētās Latvijas ievērojamākos cilvēkus, notikumus, skaistākās vietas, celtnes, izcilākos vēstures, kultūras un izklaides objektus. Kolekcija atspoguļo Latvijas vēsturi, šodienu un rītdienu; svētkus un ikdienu - visu ar ko var lepoties mūsu valsts. Monētas var iegādāties tikai monētā attēlotajā vietā vai atbilstošā notikuma laikā.

Nacionālā mantojuma kolekcijas monētas tiek kaltas Beļģijā no augstas kvalitātes sakausējuma ALPACA12 (Cu - 64%, Ni -12%, Zn - 24% ), kas ir sudraba krāsā un augsti izturīgs pret koroziju, vai arī no ALPACA6 ( Cu - 70%, Ni - 6%, Zn - 24% ), kura krāsa ir zeltaina. Monētas ir 31.00 mm diametrā un 2.25 mm biezumā ar rievotu monētas jostu.

Visām nacionālā mantojuma Latvijas monētām reversa puse ir vienāda ar Latvijas kontūrkarti un zvaigznēm malās, kas attēlo Latvijas četrus vēsturiskos novadus - Vidzemi, Kurzemi, Latgali un Zemgali. Reversa pusē lasāmi uzraksti „Latvian Heritage” (Latvijas mantojums) monētas augšpusē un „Collection Coin” (Kolekcijas monēta) apakšpusē. Monētas aversā tiek attēlota attiecīgā vieta vai notikums ar tā nosaukumu un atrašanās vietu, vai arī cilvēks un viņa vārds. Daļa monētu tiek ievietotas blistera iepakojumā. Šis iepakojuma veids ir populārākais, jo dod iespēju izvietot papildus informāciju par monētu uz tās iepakojuma, turklāt blistera iepakojumā redzama gan monētas reversa, gan aversa puse, jo tā ievietota caurspīdīgā materiālā.

Mazākā iespējamā monētu tirāža ir 1000 eksemplāru.

Nacionālā mantojuma projekta ietvaros Latvijā tapušās monētas:

  • 2008 Cēsu pilsdrupas

    Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils ir pats iespaidīgākais un vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā un Cēsu vespilsētas populārākā daļa. Cēsu pils bija viens no stiprākajiem Livonijas ordeņa cietokšņiem Baltijā. Varenāks cietoksnis bija vienīgi Vīlandes pils Igaunijā.

    Cēsu pils bija ordeņa mestru rezidence. Tās celtniecība sākta 1207.gadā un pabeigta pēc 30 gadiem. Pils stipri cieta XVI un XVII gs. karos, un pēc postījumiem Ziemeļu kara laikā tā vairs netika atjaunota.

  • 2008 Siguldas jaunā pils

    Sigulda ir viena no Latvijas skaistākajām pilsētām. Salīdzinoši nelielā teritorijā atrodas plašs un daudzveidīgs apskates objektu kopums. Skaistie Gaujas senielejas skati mijas ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem - viduslaiku pilīm un muižu centriem.

    Ēka uz monētas: Siguldas „Jaunā pils". Atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā blakus viduslaiku pilsdrupām. Būvēta 1878. - 1881. gadā muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ģimenei, būvmeistars J. Meņģelis. Tornis paaugstināts 1937. gadā (arhitekts A Birkhāns) laikā, kad pils piederēja Rakstnieku un Žurnālistu biedrībai. Pēc II Pasaules kara ēkā atradās kardioloģijas sanatorija. Kopš 1993. gada tajā atrodas Siguldas novada dome.

  • 2008 Jelgavas pils (LLU)

    Jelgavas pils atrodas 40km attālumā uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas - Rīgas. Pils ir viens no ievērojamā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda meistardarbiem. Pils ir Jelgavas pilsētas lepnums, kā arī ievērojams Latvijas vēstures arhitektūras piemineklis.

    Pils tika celta Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Pils tika celta iepriekšējās hercogu rezidences - 13.gs celtās Livonijas ordeņa pils vietā.

    Pils tika celta divos posmos (1738 - 1740 un 1763 -1772) un tika plānota kā trīs korpusu celtne (150 x 120 metri) ar galveno simetrijas asi austrumu - rietumu virzienā. Pils pastāvēšanas laikā tā vairākkārt ir degusi. Lielākie postījumi ēkai tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944.gada jūlijā pils tika pilnībā nodedzināta. 1957.gadā sākās pils atjaunošanas darbi. Līdz šodienai no iekštelpām saglabājušies tikai velvētie gaiteņi un ieejas halle; iekštelpu dekorācijas tika pilnībā izpostītas.

    Kopš 1939.gada Jelgavas pilī atrodas Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte (kopš 1991.gada - Latvijas Lauksaimniecības Universitāte).

  • 2008 Retro tramvajs Rīgā

    Vienreizēja iespēja iepazīt vēsturisko Rīgu braucienā ar atjaunoto Rīgas retro tramvaju!

    Piecpadsmit minūšu braucienā pa „Rīgas bulvāru loku" Jums būs iespēja apskatīt un iepazīties ar Rīgas arhitektūras un kultūras simboliem: Latvijas Nacionālo operu, Brīvības pieminekli, Latvijas Nacionālo teātri un citiem nozīmīgiem un ievērojamiem objektiem. Maršruta galapunktā - Ausekļa ielā - Jūs tiekat aicināti doties pastaigā pa „Jūgendstila rajonu" (Elizabetes, Alberta u.c. ielas), vadoties pēc tūrisma ceļveža „Rīgas jūgendstila pērles", un iepazīt spilgtākos Rīgas jūgendstila arhitektūras paraugus.
    Retro tramvajs
    Stundas braucienā retro tramvajs Jūs aizvedīs uz Mežaparku - gleznainu privātmāju rajonu, kura arhitektūrā lielākoties atspoguļojas jūgendstila estētika. Mežaparkā sastopams gan tā sauktais „Šveices vasarnīcu" stils, gan vācu „dzimtenes stilam" tuvās formās. Jums būs iespēja izkāpt Mežaparka pieturā un apmeklēt Rīgas Zoodārzu un pēc tam ar nākošo retro tramvaja reisu atgriezties pilsētas centrā.

  • 2008 Mālpils muiža

    Pirms astoņiem gadsimtiem, ap 1208. gadu, kad senās Idoves pilī valdīja lībiešu kungs Maneģints, Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno ar ierakstu lēņu grāmatā piešķīra viņam pirmo lēni Vidzemē. Kopš tā laika skaistajā vietā starp Sudu un Mergupi celtas vairākas pilis, no kurām šodien skatāma viena, arhitekta Vilhelma Bokslafa neoklasicisma stilā projektētā 1911. gadā pārbūvētā muižkunga Aleksandra fon Grotes pils. Pārējās skan vairs tikai Mālpils vārdā.
    Mālpils muiža

  • 2008 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (Academia Petrina)

    Jelgava (līdz 1918.g. Mitava) - Zemgales lielākā pilsēta, bijusī Kurzemes un Zemgales hercogistes (1561-1795) galvaspilsēta.

    Academia Petrina ( S.Jensens, 1775) - pirmā augstskola Latvijā, šobrīd - Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

  • 2008 Arhitekts Vilhelms Bokslafs - Mālpils muižas autors

    Baltijas vācu arhitekts Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (Bockslaff) (12.10.1858. - 09.03.1945.) ir slavens ar savām eklektisma, jūgendstila un funkcionālisma stila formās projektētajām ēkām.

    1885.g. V.L.N. Bokslafs ir absolvējis Rīgas Politehnikumu un sācis savu arhitekta karjeru.
    V.Bokslafs 1898.g. projektējis dzīvojamos namus Kaļķu ielā 6, 1901.g. Angļu jūrnieku klubu Pils ielā 11 un Jaunmoku pili, kas tika celta Rīgas mēram Georgam Armitstedam kā medību pils, 1902.g. Biržas komercskolu, tagadējo Mākslas akadēmijas ēku, 1903.g. Lielās ģildes administratīvo un dzīvojamo ēku Amatu ielā 4, ūdenstorni Alīses ielā 10, 1907.g. Leitnera velosipēdu fabriku Brīvības ielā 139, 1912.g. bankas ēku Smilšu ielā 6, 1928.g. Gumijas fabriku "Kvadrāts".

    1907. gadā arhitekts V.Bokslafs uzsāka projektēšanas darbus, pie 1905.g. nodedzinātās Mālpils muižas, kas ilga līdz 1911. gadam. Arhitekts izveidoja ēkas veidolu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

    Par godu arhitekta 150 dzimšanas dienai, 2008.gada 12.oktobrī Mālpils muižas dārzā, pēc Plaužu ģimenes pasūtījuma, tika atklāts V.Bokslafa piemineklis, kuru veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

  • 2008 Latvijai - 90 (speciālizlaidums)

    1918. gada 18. novembris. Latvijas valsts dibināšana bija notikums, kas mainīja tautas vēstures plūdumu. Pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti.

    1918. gada 18. novembrī pulksten 16:30 Rīgas pilsētas Otrajā teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī) tika proklamēta Latvijas Republika.

  • 2009 Rīgas un Norčēpingas sadraudzības 20 gadi

    Rīgas un Norčēpingas pilsētu draudzība aizsākās 1988.gada 16.novembrī ar Norčēpingā kopīgi parakstīto vienošanos par sadarbību. Vienošanās vairākkārt atjaunota un pilnveidota, ik gadu papildinot to ar detalizētu gada sadarbības plānu.

    Atzīmējot sadarbības 10 gadu jubileju, 1999. gadā Rīgā notika plašs kopīgs seminārs „Rīga un Norčēpinga 1989 - 1999 - 2009" un jubilejai par godu tika sagatavota grāmata „Rīga un Norčēpinga kopsolī. 1989.-1999."

    Sadarbības 20 gadu jubilejas svinību pasākumi un jaunā Rīgas un Norčēpingas 2009.- 2013. gada sadarbības līguma parakstīšana - Rīgā 2009.gada 12.martā.

  • 2010 Bulduru dārzkopības skolai - 100

    Jūrmala ir Baltijas valstu lielākā kūrortpilsēta. Tā ir Latvijas pērle, kas pazīstama ar plašām balto smilšu pludmalēm, simtgadīgām priedēm un gleznainajām jūgendstila koka ēkām.

    Šeit atrodas Eiropā unikālā Dzintaru koncertzāle, kur regulāri notiek slavenu mākslinieku koncerti, jauno izpildītājmākslinieku konkurss, starptautiski mūzikas, baleta un horeogrāfijas festivāli, ko iecienījuši jūrmalnieki un pilsētas viesi.

    Koncertzāles slēgtā zāle uzbūvēta 1936. gadā. Koncertzāle būvēta kā trīsdaļu garenjomu koka celtne ar stilizētu, pagarinātu kolonnu portiku un nacionālā romantisma motīviem fasāžu un iekštelpu apdarē.

    Slēgto koncertzāli 1960. gadā papildināja patlaban tik populārā vasaras koncertzāle.

    Jūrmala ir pilsēta uz viļņa - uz sasniegumu, cerību un veiksmes viļņa!

  • 2010 Kandava

    Kandava - senatnīga Kurzemes mazpilsēta, Abavas ielejas pērle, vārti uz „Kurzemes Šveici". Kandavas vārds pirmo reizi rakstiski minēts 1230. gadā.Kandavu caurvij Abavas upe, ar vecāko laukakmens tiltu Latvijā (1873.gads). Senatnē Kandavas vārdu saistīja ar zirgu pātagošanu, ļoti stāvās, šaurās un bruģētās ieliņas nebija piemērotas zirgu transportam.

    Kandava apbur ar dabas krāšņumu Abavas ielejā, senatnes elpu, kas jūtama vecpilsētā, pilskalniem un ozolu audzēm. Kandavas ģerbonī attēlots spēka simbols ozola zars ar trim zīlēm.
    Kandava lepojas ar labām skolām, sportiskām tradīcijām, modernu kartingu trasi un vairākiem sporta kompleksiem.

  • 2011 Aglonas novads

    Aglona (apdz.no 1.gt. p.m.ē.) vēstures avotos minēta 1263.gadā, kas saistīta ar Lietuvas karali Mindaugu.

    Starptautiskās nozīmes svētvietu Aglonas baznīcu (1768.-1780.,baroks) katru gadu 15.augustā apmeklē ap 300 000 svētceļnieku no visas pasaules.

    Koka sakrālās arhitektūras šedevrs Bērzgales baznīca (1744.-1751.), Cirīša ezera dabas parka Upursalas taka, Latvijas dzidrākais un mistiskākais Velnezers, Kameņecas lielais kultakmens, koka skulptūrdārzs „Kristus karaļa kalns", vienīgais Latvijā Maizes muzejs, ekskluzīvais Kara muzejs, Horoskopu parks, Sēravots,17 pilskalni, 50 ezeri un latgaliskā viesmīlība...

    Tas viss ir AGLONA - VIETA AR VĒSTURI!

  • 2011 Vecumnieku novads

    Vecumnieku novads atrodas Latvijas Republikas dienvidos, Zemgales reģionā, 45 km no galvaspilsētas Rīgas. 845 km² plašajā teritorijā mīt ap 10 000 iedzīvotāju.

    Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā tika izveidots Vecumnieku novads, tajā apvienojušies seši pagasti: Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagasts.

    Novada bagātība ir kuplie meži, auglīgie tīrumi un darbīgie ļaudis, kuri paaudžu paaudzēs apliecinājuši savu tikumu un kopuši tautas tradicionālo kultūru. Liecības par aizgājušajiem laikiem, senču atstātais mantojums un lepnums par mūsdienās iespēto veido īpašas zīmes. Tās no Skaistkalnes pašā leišmalē, kur rāmi plūst Mēmele un debesīs galvu slej staltais dievnams, vijas cauri Bārbelei, ieklausoties sēravota klusajās čalās, un apņem Stelpi, kur sakņojas izcilā latviešu dzejnieka Raiņa tēva priekšteču gara spēks. Tās no Kurmenes, kur pavēni dod grāfu Komarovsku dzimtas ierīkotā muižas parka sirmie koki, atbalsojas Nacionālā teātra aktiera un talantīgā režisora Amtmaņa-Briedīša dzimtajā Vallē un sniedzas līdz pat Vecumniekiem, kur pirms daudziem gadu simtiem iegūta purva rūda, lieti lielgabali un baznīcu zvani, cepļos dedzināti ķieģeli un gaismu rādījusi saule, kas, gluži kā šobaltdien, vakaros steigusies norietēt aiz Čigānkalna, ko par savu apmetņu vietu jau 2. - 9. gadsimtā bija izraudzījušies senie iedzīvotāji. Šie daudzveidīgie simboli, laika raksti un vēstures līkloči iezīmē Vecumnieku novadu Latvijas kartē, cieši jo cieši sasaistot ļaudis ar vietu, kurai ikviens jūtas piederīgs.

  • 2011 Jelgavas novads

    Jelgavas pils atrodas 40km attālumā uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas - Rīgas. Pils ir viens no ievērojamā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda meistardarbiem. Pils ir Jelgavas pilsētas lepnums, kā arī ievērojams Latvijas vēstures arhitektūras piemineklis.

    Pils tika celta Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Pils tika celta iepriekšējās hercogu rezidences - 13.gs celtās Livonijas ordeņa pils vietā.

    Pils tika celta divos posmos (1738 - 1740 un 1763 -1772) un tika plānota kā trīs korpusu celtne (150 x 120 metri) ar galveno simetrijas asi austrumu - rietumu virzienā. Pils pastāvēšanas laikā tā vairākkārt ir degusi. Lielākie postījumi ēkai tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944.gada jūlijā pils tika pilnībā nodedzināta. 1957.gadā sākās pils atjaunošanas darbi. Līdz šodienai no iekštelpām saglabājušies tikai velvētie gaiteņi un ieejas halle; iekštelpu dekorācijas tika pilnībā izpostītas.

    Kopš 1939.gada Jelgavas pilī atrodas Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte (kopš 1991.gada - Latvijas Lauksaimniecības Universitāte).

  • 2011 Latvijas Dzelzceļš

    Pirmā Latvijas dzelzceļa līnija, kuru atklāja 1861.gada septembrī, tika uzbūvēta no Rīgas līdz Daugavpilij. 1919.gada 5.augustā juridiski tika nodibināta Latvijas dzelzceļa virsvalde. Šī diena ir Latvijas dzelzceļa dzimšanas diena.

    21.gadsimta sākumā koncerns Latvijas dzelzceļš ir kļuvis par vienu no sekmīgākajiem tautsaimniecības uzņēmumiem valstī, kas nodrošina starptautisko pasažieru un kravas pārvadājumus.

  • 2011 Rīgas - Daugavpils dzelzceļam 150

    Pirmā Latvijas dzelzceļa līnija, kuru atklāja 1861.gada septembrī, tika uzbūvēta no Rīgas līdz Daugavpilij. 1919.gada 5.augustā juridiski tika nodibināta Latvijas dzelzceļa virsvalde. Šī diena ir Latvijas dzelzceļa dzimšanas diena.

    21.gadsimta sākumā koncerns Latvijas dzelzceļš ir kļuvis par vienu no sekmīgākajiem tautsaimniecības uzņēmumiem valstī, kas nodrošina starptautisko pasažieru un kravas pārvadājumus.

© Ervīns Jākobsons www.laikmetazimes.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

(Required)

Saits griežas uz WordPress   Premium Style Theme by www.gopiplus.com