Latvijas Pasts ar Latvijas un Vatikāna pastmarkas kopizdevumu atzīmē simtgadi, kopš starp abām valstīm noslēgts Konkordāts
2022-08-30 18:35:18
Birkas: Vatikāns, Konkordāts, gadadiena
Lapa: Latvijas Pasta jaunumi
Atzīmējot simto gadskārtu kopš noslēgts un stājies spēkā Konkordāts starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, Latvijas Pasts vienlaikus ar Vatikāna pasta uzņēmumu izdod šim notikumam veltītu pastmarku un aploksni. Jaunos filatēlijas izdevumus sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā https://veikals.pasts.lv/. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 1.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Mūkusalas ielā 3, Rīgā, no plkst.10 līdz 16.
Jaunā pastmarka Konkordātam starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu – 100 izdota 50 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 2,46 eiro, kas atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā no 21 līdz 100 gramu uz valstīm, kas atrodas 5.grupā. Līdz ar pastmarku izdota arī īpaša aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.
Pastmarkas un aploksnes vizuālajā noformējumā izmantots Latvijas Republikas un Svētā Krēsla simtgades logo, kā arī abu valstu karogu motīvi.
Šogad aprit simtā gadskārta, kopš noslēgts un stājies spēkā Konkordāts starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, – tas ir līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā. Starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu Konkordāts noslēgts Vatikānā 1922.gada 30.maijā – to parakstīja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics un Svētā Krēsla valsts sekretārs kardināls Pjetro Gaspari (Pietro Gasparri). 1922.gada 19.jūlijā Latvijas Republikas Satversmes sapulce Konkordātu ratificēja, un tas stājās spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu Romā 1922.gada 3.novembrī.
Konkordāts ar Vatikānu bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līgumiem, ko noslēdza neatkarīgā Latvija, un tas kļuva par vienu no Latvijas diplomātijas stūrakmeņiem. Konkordāts ar Latviju tika izstrādāts Benedikta XV pontifikāta laikā un kļuva par pirmo Pija XI ratificēto starpvalstu līgumu, kas bija paraugs citiem konkordātiem ne vien Eiropā, bet arī citos kontinentos.
