Latviešu leģiona pastmarkas

Latviešu Karavīru Palīdzībai bija rūpes, kā rast līdzekļus leģionāru un viņu piederīgo atbalstīšanai, par kuriem, no vācu puses, nekāda lielā gādība netika izrādīta. Šinī palīdzības darbā nāca talkā daži Rīgas filatēlisti, ierosinot izlaist pastmarku sēriju, ar piemaksu par labu Latviešu Karavīru Palīdzībai. Panākumi šim pasākumam bija ar labām izredzēm, jo interese par šo izlaidumu būtu bijusi ļoti liela.

Par šo pastmarku tapšanu liecina filatēlists A. Platbārzdis:

— 1943. g. otrā pusē L. K. P. tika iesniegts pirmais ierosinājums, kas sakarā ar tā laika pārorganizēšanās darbiem un vadītāju personu maiņu tālāk netika virzīts. 1944. g. janvārī L. P. K. tīka iesniegts otrreizējs ierosinājums. Šoreiz to uzņēma atsaucīgi, un tā realizēšanai nodibināja komisiju, turā darbojās E. Andersons, V. Čika un A. Miķelsons (vēlāk V. Čikas vietā nāca V. Lesiņš) un ievadīja sarunas ar piekritīgām vācu iestādēm, lai dabūtu izdošanai vajadzīgās atļaujas. Pirmā kārtā bija jādabū piekrišana no »Generalpostkommisar im Ostland«. Šī iestāde atradās Rīgā, bija pilnīgi autonoma, pakļauta tieši Berlīnei un patstāvīgi kārtoja visas »Deutsche Dienstpost im Ostland« piekritīgās lietas.

Kā jau varēja paredzēt, pasta sūtījumu apmaksai principā nekādas citas pastmarkas kā tikai »Ostland« netika pieļautas. Vienīgais, ko izdevās panākt, bija tas, ka Leģiona markas tika pieļautas kā labdarības—piemaksas markas, un tās atļāva lietot visīem sūtījumiem kopā ar kursējošam pastmarkām. Tika dota arī piekrišana šo marku zīmogošanai pasta iestādēs.

No filatelistiskā viedokļa, protams, ar ģenerālpostkomisāra noteikumu Leģiona markām tika atņemta to īstā nozīme, un tādēļ tās par pastmarkām vairs uzskatīt nevarēja. Pie šādiem apstākļiem bija jāizšķiras, vai markas vispār izlaist vai nē.

Lai gan vācu okupācijas vara Leģīona pastmarkām īsto nozīmi atņēma, pastmarku krājējiem tās būtu tomēr bijušas svarīga vēsturiska notikuma dokuments. Protams, šo motivējumu varēja uzskatīt par vāji pamatotu, bet katram krājējam bija iespēja rīkoties pēc sava uzskata un patikas.

Tālāk tika ievadītas sarunas ar citām vācu iestādēm. Arī to vadītājām personām Latviešu Leģiona marku izlaidums nebija sevišķi pa prātam un ierosinājums tika uzņemts vēli. Noraidoša atbilde gan netika dota, bet ierosinājums sāka ceļot no vienas iestādes uz otru — no militārām uz civilām un atkal otrādi. Noteiktas atbildes došanu redzami vilcināja. Tikai pēc garāka laika un vairākkārtējiem neatlaidīgiem atgādinājumiem un lūgumiem izdevās dabūt principiālu piekrišanu marku izlaišanai, ar noteikumu iesniegt zīmējumus apstiprināšanai.

Izdot bija paredzēts četras vērtības: + 25, + 75, + 1.— un + 1,50. Marku zīmējumu darināšana tika uzdota trim māksliniekiem: A. Apīnim, R. Kasparsonam un N. Strunkem.

Ierosinājuma iniciatoru priekšlikumā bija arī konfidenciāli norādījumi, ka marku zīmējumiem jābūt iespējami latviskā garā, bez vāciskā elementa. Tekstu — tikai latviešu valodā; tekstā ievietojams nosaukums »LATVIEŠU LEĢIONS«, atmetot burtus SS, jo latviešu Leģionam nekā kopēja ar īsto SS nebija, izņemot piespiesto pakļaušanu vācu SS vadībai; vērtībās ievietojami tikai cipari, bez »Pf.« un »Mk.« apzīmējumiem; zīmējumos leģionāri attēlojami bruņu cepurēs, un tur ievietojams Latvijas krāsu vairogs. Māksliniekī tika lūgti, zīmējumus darinot, šos norādījumus ņemt vērā.

A. Apīnis iesniedza 4 marku zīmējumu projektus, R. Kasparsons — 6 un N. Strunke — 4.

Zīmējumu projektus iesniedza vācu vadībai apstiprināšanai. Apmēram pēc pāris mēnešiem, jūlijā, tika paziņots lēmums, ka markas atļauts izlaist ar A. Apīņa zīmējumu — tautu meita pasniedz leģionāram uzvaras vaiņagu un trīs ar R. Kasparsona zīmējumiem — divos attēloti kauju skati, trešā — tautu meita leģionāra bruņu cepuri grezno ar ziediem. Šķiet, lieki pieminēt, ka apstiprināja tos zīmējumus, kuros latviskā bija vismazāk.

Lai gan steidzīgi tika veikti iespiešanai vajadzīgie priekšdarbi un otrreizējā, rūpīgākā darinājumā pārveidotie zīmējumi tika nodoti Latvijas Valsts papīru spiestuvei, markas izlaist vairs nepaguva. Fronte bija pievirzījusies pārāk tuvu Rīgai un Rīgu jau evakuēja. Neviļus rodas doma, ka atļauja marku izlaišanai tika dota, varbūt zinot, ka tās izlaist neizdosies.

Avots

Bildes ņemtas no antikwar.lv

Viena atbilde iekš“Latviešu leģiona pastmarkas”

  1. markomans
    marts 20, 2014 @ 9:48 pm #

    Šeit ir paraugu bildes un apraksts angļu mēlē

    http://axis101.bizland.com/LatvianStamps.htm

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

(Required)

Saits griežas uz WordPress   Premium Style Theme by www.gopiplus.com