Kriminālā filatēlija

2011-11-21 21:55:12
Birkas: pastmarkas, krievijas pasts, noziegumi

Lapa: Sākums


1901 gada rudenī, Kijevā notika savādas lietas: pilsētas pasts, kas līdz šim bija strādājis pilnīgi nevainojami, tagad ik pa laikam strādāja pilnīgi nepareizi. Kreščatikas centrālais pasta kantoris burtiski bija piesūtīts pilns ar privātpersonu un uzņēmumu sūdzībām. Tajās bija izteiktas pretenzijas par pazudušām vēstulēm. Pilnīgi nesaprotamā veidā, no Kijevas izsūtītās vēstules pazuda nenokļūstot līdz adresātiem. Lielākos zaudējumus cieta kāds ietekmīgs uzņēmējs, kurš, gaidot gadatirgu, nosūtīja 20 darījumu vēstules uz dažādām pilsētām, bet - neviena no tām nenokļuva līdz galam. Visās pasta nodaļās tika paveiktas ļoti rūpīgas pāŗbaudes, bet to laikā nekādi nozīmīgi pārkāpumi netika atklāti: visa, no pasta kastītēm izņemamā, korespondence tika akurāti apstrādāta un pārsūtīta kā parasti. Bet sūdzības tikmēr turpināja pienākt... Dažs labs jau uz karstām oglēm sāka turēt aizdomās mistisku sazvēŗestību, bet guberņas priekšniecība tikai neapmierināti ņurdēja. Pamazām sāka briest pamatīgs skandāls ar ļoti nepatīkamām sekām...
Šī mīklainā atgadījuma atrisināšana sākās ar telefona zvana palīdzību, kurš atskanēja Kijevas centrālā pasta kantorī ap astoņiem vakarā, tā pašā 1901. gada 17. oktobrī. Kāda nezināma dāma paziņoja pasta dežūrējošajam darbiniekam, ka pasta kaste uz Lielās Vladimira ielas ir tik tālu pārpildīta, ka tās spraugā ir neiespējami ievietot vēstuli. Darbinieks ziņoja par zvanu, un nodaļas vadītājs A. Javorskis uz norādīto adresi norīkoja pastnieku, lai tas no pasta kastes izņem pārpildīto maisu un nomaina to ar jaunu. Pastnieks, ireadies uz norādīto adresi, atvēra pasta kasti, ieskatījās tajā, un kādu mirkli palika ar vaļā muti. Tajā viņš bija ieraudzījis garenu, šauru maisiņu no kaļķa (caurspīdīga) papīra, kurš bija ielikts vēstuļu iemešanas spraugā. Maisiņa augšējās malas bija nokrāsotas melnā krāsā, tieši tādā pašā kā pati kaste, un akurāti pielīmēts pie spraugas malām. Tādā veidā, visas vēstules, kuras tika iemestas kastē, patiesībā iekrita tieši šājā maisiņā, bet nevis tām paredzētajā parastajā pasta maisā. Nojautis, ka ir atklājis krāpniecisku darījumu, pastnieks, atstādams kastē visu konstrukciju neskartu, aizslēdza kasti un steidzās atpakaļ uz nodaļu lai paziņotu priekšniecībai par dīvaino atradumu. Javorska kungs, izdzirdis par pasta kastē ievietoto pašdarināto kaļkas paketi, apvienoja to ar sūdzību kaudzēm par vēstuļu pazušanas gadījumiem, un nolēma, ka šie gadījumi ir cieši saistīti. Viņš izdeva rīkojumu nekavējoties apskatīt visas pasta kastes, kuras vien ir atrodamas Kijevā. No tai vakarā strādājošajiem tika izveidotas četras komandas, kuras, neskatoties uz vēlo laiku, izklīda pa pilsētas rajoniem. Ļoti nodaļai sāka pienākt ziņojumi par līdzīgiem maisiem vēl dažās pilsētas centrālo ielu kastēs. Javorskis sazinājās ar policijas pārvaldi un dežurantam izklāstīja lietas būtību. Kijevas vēstuļu izzušana uz to laiku visiem jau bija kā dadzis acīs, tā kā ilgi nenācās apskaidrot situāciju. Kārtības sargi nolēma izvietot slēpņus pie tām kastēm, kurās bija atrasti ieliktie maisiņi. Slēpnis pie kastes uz Proreznas ielas knapi bija paspējis iekārtoties novērošanai ērtā vietā, kā pie kastes jau bija pienākuši divi jauni cilvēki. Viens no jaunekļiem, tērpies formas cepurē un šinelī, kas tumsā viņu padarīja par līdzīgu ar pasta darbinieku, caur kastes spraugu sāka ķeksēt ārā to pašu kaļkas maisiņu - piebāztu ar vēstulēm, bet viņa sabiedrotais tai laikā stāvēja uz vakts. Brīdī kad jauneklis, kurš rīkojās ap kasti, bija jau pa pusei izķeksējis vēstuļu maisiņu, policisti pameta slēpni un metās viņam virsū, to aizturot. Sabiedrotajam gan izdevās aizmukt. Aizturēto nogādāja tuvākajā iecirknī un veica nopratināšanu visā tās krāšņumā. Aizturētais sevi nosauca par Jevgēniju Polovu, viņam esot 18 gadi, un viņš esot apakšpulkveža dēls. Pārmeklēšanas laikā, Polova kabatās tika atrastas vēstules, kas nebija adresētas tam, kā arī dažas vēŗtīgas markas. No tālākajām nopratināšanām tapa skaidrs, ka šīs vēstules viņš bija izvilcis jau policijai zināmajā veidā no Zlatovratskas ielas (turp nosūtītā patruļa nepaspēja aiziet laikā). Nekādus pārliecinošus paskaidrojumus par savām darbībām aizturētais nespēja sniegt, tādēļ tika pieņemts lēmums viņa dzīvoklī sarīkot kratīšanu. Tur aģenti vispirms izprašņāja saimnieci, kura izīrēja Polovam istabu, par viņas īrnieku. Saimniece pastāstīja, ka Polovs istabi īrēja nevis viens pats, bet gan kopā ar rasētāju Panasjuku, kurš mājās tajā brīdī nebija sastopams. Popova un Panasjuka dzīvesvietas kratīšanas laikā tika atrasti neapgāžami pierādījumi tam, ka viņiem abiem ir sakne ar vēstuļu sistemātisko pazušanu no vēstuļu kastēm. Policisti atrada darbam sagatavotus kaļkas maisiņus, nozagtās vēstules, un beidzot, kā izrādījās, zaglēnu mērķi - vairāk nekā 600 dažādu, no konvertiem noņemtu, pastmarku. Pašā kratīšanas vidū mājās atgriezās arī otrs īrnieks - rasētājs Panasjuks, kas arī uz karstām pēdām tika aizturēts. Neapgāžamu faktu priekšā, Popovs un Panasjuks atzinās, ka zaga vēstules dēļ pastmarkām, kuras pēc tam tika pārdotas filatēlistiem. Triku ar maisiņu izdomāja Panasjuks. Popovam, savukāŗt, vajadzēja vilkt tēva cepuri un šineli, un iet ķeksēt ārā pilnos ieliktos maisiņus, kā arī, ievietot kastēs jaunus. Panasjuks tai laikā parasti stāvēja sardzē. Vēlāk tika noskaidrots, ka kriminālais duets, darbojoties no 1901. gada augusta, bija paspējis nolaupīt vairākus desmitus tūkstošus vēstuļu. Abi varoņi stājās tiesas priekšā par noziedzīgu nodarījumu nodarīšanu valsts īpašumam, privātpersonu apzagšanu un vēl līdzīgiem civillikumu un kriminālkodeksu pantu pārkāpumiem. http://philatelie.ru


Komentāru var atstāt gan kā viesis, gan kā reģistrēts lietotājs:
  • Ja vēlies ierakstīt ziņu kā viesis, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese un segvārds.
  • Ja vēlies atstāt ziņu kā reģistrēts lietotājs, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese, parole un segvārds.