Pastmarku glabāšanas noteikumi

2010-10-27 15:28:24
Birkas: padomi, pastmarkas

Lapa: Sākums


„Slimās” markas ne vienmēr izdotas „izārstēt”. Nepavisam nav grūti nonākt pie secinājuma, ka grūtu un reizēm neveiksmīgu „ārstēšanas” procedūru vietā labāk likt galveno uzsvaru uz profilaksi. Nevajag pieļaut dažādus mehāniskus un ķīmiskus markas bojājumus. Ja markas pareizi saglabā, pareizi un rūpīgi ar tām apietās, tad var sasniegt to, ka markas priecēs acis ar savu svaigo un „veselo” izskatu ne vienu vien gadu desmitu.


Atkarībā no izmantotajiem produktiem, papīram ir dažāds mitrums. Markas papīra mitrums ir aptuveni 7%. Bet papīram vēl ir īpašība iesūkt mitrumu no atmosfēras, vai, gluži pretēji, atdot to atkarībā no apkārtējās vides mitruma. Papīra novecošana ir neizbēgama, bet stiprs apgaismojums to pāatrina, bez tam, tas arī noved pie papīra izsausināšanas un daudzu krāsu izbalēšanas.

Ja markas glabāšanai tiek izveidoti labvēlīgi apstākļi, tad var diezgan nozīmīgi palēlināt papīra novecošanos, pilnībā izslēgt sēnītes parādīšanos un nepieļaut krāsu izbalēšanu. Skaidrs, ka mājas apstākļos, tas var būt grūti vai pat neiespējami – nodrošinād filatēlijas materiāliem optimālo mitruma un temperatūras režīmus. Bet, filatēlistam ir jāzin šo režīmu pamata parametrus un jācenšās to uzturēt vajadzīgajās robežās.

Temperatūrai telpā, kurā glabājās markas (kā arī citi filatēlijas materiāli), ir jābūt robežās no 15 – 21 grādam pēc Celsija. Ja mitrums ir mazāks par 50%, tad papīrs un līme sakalst, tādējādi kļūst vairāk trausli, bet ja vairāk par 65%, tad izveidojas baktērijām labvēlīga vide. Markas ir arī jātur tālāk no apsildes ierīcēm. Sausais gaiss, putekļi, tabakas dūmi, kā arī naftalīna tvaiki arī slikti ietekmē papīru un krāsu, tāpēc markas nekādā gadījumā nedrīkst glabāt drēbju skapī. Telpa ir sistemātiski jāvēdina, jānovāc ar putekļusūcēja palīdzību.

Telpā, kur glabājas markas, nedrīkst gatavot ēdienu, mazgāt vai gludināt veļu. Nav vēlama arī lielu akvāriju un telpaugu atrašanās. Lietū un ļoti mitrā laikā vēdināšanas nedrīkst būt par ilgu. Pat šķaudīt un kleput uz markām nedrīkst – siekalu pilieni, tikuši uz markām, var veicināt sēnītes rašanos. Daži pētnieki domā, ka dažas baktērijas jau ražošanas procesā tiek ienestas uz papīra un līmes, tādējādi, tās tikai gaida labvēlīgākus apstākļus savai postošajai darbībai.

Klasseri un albumi ir jāglabā tikai stāvus stāvoklī (kā grāmatas plauktos), tie nedrīkst būt pārāk cieši piespiesti cits pie cita. Likt tos vienu uz otra nedrīkst nekādā gadījumā. No tā markas var salipt, pielīmēties pie lapām, uz tām var palikt klasteru strīpas, utt. Bez tam, šāda glabāšanas metode traucē markām elpot. Bet elpot tām vajag, savādāk papīrs sakalst un zaudē elastību. Klasserus, albumus, mapes ar filatēlijas materiāliem vajag ne retāk kā reizi mēnesī „izvēdināt”, pāršķirstot lapas. Tiesa, jaunajiem filatēlistiem, šāds atgādinājums ir lieks, jo tie pārlapo savus klasterus daudz biežāk. Bet arī tiem, kuriem ir jau vairāki klaseri un albumi, vajag tos izvēdināt, atstājot tos uz 20 – 30 minūtēm uz galda, ar atvērtām lapām.

Kā jau jebkuri priekšmeti, kuri ir ienesti no āras siltā telpā, tā arī markas „svīst”, un ja markas ir iegādātas ziemā, tad mājās, pirms ievietošanas klasterī vai albumā, tās vajag paturēt istabā aptuveni pusstundu. Šajā laikā, tās arī vajag laiku pa laikam apgriezt ar pinceti, lai iztvaikotu nevēlamais mitrums. Lai pārliecinātos, ka markas nesalips, labāk ir to pusi, kurā ir līme, apbārstīt ar talku (novusa galda pulveris), ar mīkstas otiņas palīdzību, vai arī to ieberzt ar tīru, sausu pirkstu (ja vajag, tad talku ir viegli noņemt ar tīra flaneļa palīdzību). Jālieto ir tieši talks, bet nevis kartupeļu miltiem vai kosmētisko pūderi vai arī zobu pulveri, tie visi satur markām sliktas piedevas.

Lai iegūtu vēl labāku filatēlisko materiālu uzglabāšanu, brīdināšanu par to bojājumiem vai „slimībām”, ir nepieciešams izmantot grāmatu skapi, kurš labi aizveras. Ja nav iespējamības šim nolūkam izdalīt atsevišķu skapi, tad filatēliskos materiālus var izvietot uz viena vai diviem plauktiem kopā ar grāmatām, tā kā līdzekļi, kurus izmantojam markas mūža paildzināšanai, jau nu nekādīgi nenāks par sliktu arī grāmatām. Skapja stikla durvis vajag aizvilkt ar biezu, tumšu drēbi, lai uz albumiem netiktu gaisma, it īpaši saules stari.

Skapi nedrīks pielikt par tuvu sienai, starp sienu un skapi ir jābūt atstarpei vismaz 5 – 10 centimetru lielumā. Skapja durvis ir nepieciešams noblīvēt ar porolona gabaliņiem, tos pielīmējot ar PVA vai kādām līdzīgām līmēm. Ja telpā ir par lielu mitruma pakāpe, tad skapi periodiski sausina un izsūc putekļus ar putekļusūcēju. Ja istabā ir pārāk sauss, tad uz skapja apakšējā plaukta novieto burku ar ūdeni. Vasarā, kad mitruma pakāpe istabā nedaudz palielinās, uz burkas uzliek marli, kas ir pārlocīta divās – trijās kārtās, tādējādi samazinot ūdens iztvaikošanu. Klasserus un albumus tāpat kā grāmatas, reizēm aizsniedz grāmatu tārps, kurš izgrauž mazus apaļus caurumus sējumos, un var arī izgrauzties cauri visam grāmatas vai albuma blokam, nodarot neatjaunojamus kaitējumus markām.

Profilaksei, reizi gadā vajag pilnībā atbrīvot skapi, to no iekšpuses un no aizmugurējās daļas apstrādāt ar insekticīdu preparātu (hlorofosa tipa). Visi šie aizsardzības pasākumi nav domāti lai aizbiedētu jaunos filatēlistus. Praksē markas saslimst ļoti reti. Katram pieredzējušam filatēlistam ir daudz markas, kurām ir 100 un pat vairāk gadu, bet tās izskatās kā jaunas.

© filatelist.ru




Komentāru var atstāt gan kā viesis, gan kā reģistrēts lietotājs:
  • Ja vēlies ierakstīt ziņu kā viesis, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese un segvārds.
  • Ja vēlies atstāt ziņu kā reģistrēts lietotājs, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese, parole un segvārds.